Latvijā dzimusī Ņikitas Haļavina veidotā anonīmā čata lietotne ‘AntiChat’ divu pastāvēšanas gadu laikā guvusi ievērojamu atzinību visā pasaulē – pieejamas versijas gan iOS, gan Android telefoniem, miljons aktīvo lietotāju mēnesī un lejupielādes no 70% pasaules valstu! Augsto tehnoloģiju uzņēmuma īpašnieks un projekta investors Vjačeslavs Ņebogatihs intervijā stāsta par ‘AntiChat’ panākumiem, investora pieredzi un startup vidi Latvijā.
Vjačeslavs Ņebogatihs jau kopš 2007. gada ir izpilddirektors augsto tehnoloģiju uzņēmumā Bajtel.lv, kas piedāvā tirgū trīs galvenās produktu līnijas – portatīvās navigācijas ierīces, viedtelefonus un IT produktus. Pamazām interesējoties par biznesa attīstību un papildus ienākumu veidošanu, Vjačeslavs kļuva par Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) biedru. Uzņēmējs regulāri apmeklē dažādas izstādes un investoru pasākumus, lai iegūtu pieredzi un smeltos idejas jaunu projektu attīstībai Latvijā. Viņš atzīst – trīs gadu laikā pieredze bijusi raiba, taču tā palīdzējusi pilnveidot iesāktos biznesus.
Cik ilgi jau esat iesaistījies projektā? Kāpēc izvēlējāties tieši šo?
‘AntiChat’ aprīlī svinēja divu gadu jubileju. Esmu iesaistīts tajā gandrīz no pašiem pirmsākumiem. Un tas notika apstākļu sakritības dēļ. Jau vairāk kā trīs gadus pazīstu projekta autoru Ņikitu, interesējos par viņa projektiem un sasniegumiem. Kad kļuvu par Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) biedru, uzzināju, ka viņam ir produkts, ko Ņikita prezentēja investīciju sesijā. Bija ļoti interesanti viņu uzklausīt. Sapratu, ka tas varētu būt ļoti interesants vairāku iemeslu dēļ – idejas autors ir lielisks un ļoti zinošs profesionālis, un projekta galvenā ideja šobrīd ir ļoti aktuāla. Pārrunas ar Ņikitu ilga aptuveni piecus mēnešus līdz nonācām pie vienošanās. Projektā esam divi investori. Es esmu investējis 50 000 dolāru.
Kas vēl bija svarīgi Jums kā investoram projekta izvēlē?
Arī komanda ir ļoti svarīga. Pat neskatoties uz to, ka ‘AntiChat’ projektu sākotnēji ir veidojis viens cilvēks. Protams, tas nozīmē arī risku. Taču Ņikita ir tik zinošs un profesionāls, ka viens spēj aizstāt veselu komandu. Tātad komanda, ideja un tās realizācija ir galvenie faktori, ko vērtēju kā investors arī citos projektos. Tāpat man ir svarīgi, lai projektam varu pievienot savas zināšanas. Mūsdienās tiek investēta tā saucamā smart money, kad naudai ir ne tikai fiziskā, bet arī pievienotā vērtība. ‘AntiChat’ esmu devis gan vienu, gan otru. Tieši padomi un kontakti bija nepieciešamākais, projektam attīstoties. Austrumeiropā vadu vairākus biznesa projektus, tāpēc uzņēmos veidot ‘AntiChat’ atpazīstamību šajā tirgū. Taču šobrīd vairāk kā 50% produkta lietotāju ir angļu valodā runājoši cilvēki ASV, Kanādā, Lielbritānijā, un Austrālijā, tāpēc visvairāk investējam šī tirgus apgūšanā. Mana iesaistīšanās atpazīstamības veidošanā tur ir ļoti minimāla. Protams, manas zināšanas vēl noderēs, jo mums ir nākotnes plāni, kur būs nepieciešama mana biznesa pieredze.
Kā vērtējat to, kas ir sasniegts līdz šim?
Esmu ļoti apmierināts. Divi gadi ir pagājuši un projekts joprojām attīstās tikpat stabili kā sākumā. Šobrīd aplikācijai ir vairāk kā miljons aktīvo lietotāju mēnesī. Lejupielādes ir no 70% pasaules valstu. Mums pašiem šobrīd lielākais uzsvars ir uz ASV, Ķīnu un Latīņameriku, mazāks - uz Austrumeiropu. Projekts ir sasniedzis “break-even” punktu jau 2016. gada beigās. Esam atraduši nišu, kurā cilvēki gatavi maksāt, un tas mums nodrošina ievērojamus ienākumus. Šis viss gan ir tikai sākums. Šobrīd esam pārrunu procesā ASV ar potenciālajiem investoriem un partneriem, jo ir vēl ļoti daudz ko darīt. Tāpēc noteikti redzu šim projektam lielu potenciālu.
Kā atrodat jaunus virzienus projekta attīstīšanai?
Ņikita uz šo projektu skatās no socioloģiskā aspekta. Viņš vēlas mainīt sabiedrības redzējumu un savstarpējo komunikāciju. Ņikita pats lieto aplikāciju un aktīvi reaģē uz lietotāju ieteikumiem. Tā nav tikai aplikācija ar mērķi nopelnīt – nauda vairāk ir apstiprinājums tam, ka ejam pareizajā virzienā. Mēs regulāri tiekamies un spriežam par nepieciešamajām izmaiņām. Piemēram, šobrīd plānojam produktu pielāgot tam, lai lietotāji to varētu lejupielādēt un izmantot uz datora. Pirms gada jautāju, kāpēc to vēl neesam ieviesuši, taču saņēmu ļoti labu pamatojumu, kāpēc tas nav aktuāli mūsu klientiem. Tagad pamazām esam nonākuši līdz tam, ka datora versija tomēr ir nepieciešama. Projekts tiešām nemitīgi attīstās un mainās. Jāspēj strauji reaģēt uz inovācijām.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
Šobrīd komandā ir trīs cilvēki, kas strādā pie tehniskā nodrošinājuma un vairāk kā 70 moderatoru, kas ir neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa. Tuvākajā laikā plānojam palielināt izstrādātāju komandu Latvijā un labākos darbiniekus pārcelt uz mūsu galveno ofisu Silīcija ielejā. Dažādos projekta attīstības posmos izmantojam arī ārpakalpojumus ASV. Tā ir ļoti vērtīga pieredze. Līdz rudens sākumam plānojam sakārtot attiecības ar potenciālajiem partneriem un investoriem, lai tiktu pie projekta nākamās investīciju kārtas.
Jūs esat LatBAN biedrs no organizācijas dibināšanas pirmsākumiem. Kā vērtējat investoru attieksmi un privāto investīciju vidi Latvijā?
Šī vide ļoti aktīvi mainās un attīstās. Sākotnēji uz LatBAN nāca cilvēki, kuriem nebija saprotama startup vide un nebija arī pieredzes. Šobrīd organizācija aktīvi darbojas, lai piesaistītu jaunus investorus. Katru mēnesi notiek investīciju sesijas. Daži projekti nāk atkārtoti pēc tam, kad jau iepriekš ir saņēmuši investīcijas. Mediju interese kļūst aktīvāka, līdz ar to vide kļūst gan saprotamāka, gan caurskatāmāka. Viens no apliecinājumiem – pirmais sindikāts. Noteikti mēģināsim tam piesaistīt arī valsts līdzfinansējumu, lai visiem būtu interesantāk. Ja rezultāts būs pozitīvs, noteikti veidosies arī citi sindikāti.
Ņemot vērā nu jau savu diezgan lielo pieredzi darbā ar startup uzņēmumiem, ko Jūs viņiem ieteiktu – kur un kā meklēt investoru?
Pirmkārt, jāmēģina projekts iespējami daudzpusīgi parādīt. Jo vairāk projekts tiks prezentēts (“pičots” – aut.), paralēli strādājot pie tā realizēšanas, jo tas būs pamanāmāks un būs lielākas izredzes iegūt investoru uzmanību. Galvenais ir plaši un aktīvi darboties uz āru – vajag ticību savam projektam un nedaudz finansējuma. Tagad ir ļoti plašas iespējas, piemēram, akseleratori. Tā ir vesela industrija, kā startup uzņēmumiem tikt nākamajā attīstības posmā.
Vai startup projekti ir kļuvuši kvalitatīvāki?
Arī šeit jūtama attīstība. Sākotnēji visi projekti bija ļoti parasti, bez biznesa idejas un skaidras vīzijas. Protams, bija arī labi projekti, bet to bija ievērojami mazāk. Šobrīd industrija attīstās, un projekti ir profesionālāki. Taču diemžēl projektu nav tik daudz, kā gribētos. Ceru, ka nākotnē aizvien vairāk jauniešu vēlēsies iesaistīties, uzdrošināsies sapņot un realizēt savas idejas!
Rakstu sagatavoja: Labs of Latvia
